Tavas mājas manā azotē
Kaut uz vienu dienu, kaut vai tikai uz vienuMet mūs uz zemes tālu vai vistālāko galu,Kur var klāties plāni, ja nepieklājīgs,Bet citādi dzīve kā kamīns mājīgs.
Uz manas ielasNav ne mājas, ne sienas,Nav pat vietas vārtrūmē, bet zini,Mīļā, tavas mājas manā azotē.
Kaut uz vienu dienu, kaut vai tikai uz vienuDod savas drēbes man, lūk, tev manas unmetam tās prom.Divi kaili, bez pasēm un tituiem - vīrs un sievaViss kā pirms Kristus, es - Ādamsun tu - mana Ieva.Vēl viens mirklis un tu aizlido, es tevi redzu,bet nezinu, kurp tu klejo"Zāle" vai aeroplāns, stikla acīmtu lūdz mani dejot.Lai tā būtu - šī deja ir pēdējā, es aizveru acis,mēs krītam lejā,Debesjums, debesjums, šo dienuzeme iztiks bez mums.