Ja sirdis prastu runāt
Ja sirdis prastu runāt,Tad mana sāktu kliegtTā nerimstās ne mirkliPat naktī neiemiegTāpat kā saule aust un rietKad apstāsies, tad laiks būs ietUz prombūtni,uz atgriešanos,Sākšanos un nebeigšanos
Piedz.Kad sirdis runā klusē prāts,Mans tēls nav īsts, tas ir izdomātsNespēju lidot, man ir tikai viens spārnsTas otrs vēl nav izdomātsKad sirdis runā klusē prātsPar prombūtni,par atgriešanos,sākšanos un nebeigšanos
Bet tagad tukšie vārdi,Kas viens pēc otra birst,Tie it nemaz nav dārgi,Bet kāds pārdos un kāds pirksPar zeltu vēlreiz nepiedzimstJo vairāk grābj,jo dziļāk grimstTukšumā un pazušanā,Aklumā un aizmirstībā
Piedz.Kad sirdis runā klusē prāts,Mans tēls nav īsts, tas ir izdomātsNespēju lidot, man ir tikai viens spārnsTas otrs vēl nav izdomātsKad sirdis runā klusē prāts (jej,jeej,jeeej,jeeej)
Par prombūtni, par atgriešanos,Sākšanos un nebeigšanos