Saulespuķu acis
Kad ap mani,Krīt balts, balts rīts.Tu tik miegains un silts kā suns,Sirds tev trīc.Apmaldīties spilvenos, mīļais rīts,Vai vari pagaidīt,vēl mazliet.
Un man bail ir saprast līdz galam,Vai sapnis ir vēl vai rīts.Sirds tev trīc, ak, laika tik maz,Līdz diena mūs atpazīs.
Piedz.Ieskatos, sirdī miers,Tavas saulespuķu acis tās, tās mani dzer.Apstājos, ieklausos,Tava sirds skan kā ziedošs dārzs kā bites zum.
Un aiz loga klusi spīd,Vientuļš strazds, tas nāk mūs abus modināt.
Un man bail ir saprast līdz galam,Vai sapnis ir vēl vai rīts.Sirds tev trīc, ak, laika tik maz,Līdz diena mūs atpazīs.
Piedz.Ieskatos, sirdī miers,Tavas saulespuķu acis tās, tās mani dzer.Apstājos, ieklausos,Tava sirds skan kā ziedošs dārzs kā bites zum.