Šo dziesmu es dziedāšu tev
Noliecies pie zemes tik stīvs,Vienā rokā vijole, otrā - vīns.Nodurtu galvu, bez kreklaLūdzošā balsī dzied.Dziesma beidzās. Piegāju klāt.Viņš negribēja runāt, bet es piespiedu sāktPretējās acīs bij skumjas,Manās acīs - kauns.
Nē, tā nav,Neviens nevar būt tik brīvs.Nē, tā nav."Tad klausies", viņš teica, "šo dziesmu es dziedāšu Tev"Nē, tā nav,Neviens nevar būt tik brīvs.Nē, tā nav."Tad klausies", viņš teica, "šo dziesmu es dziedāšu Tev"
Pieliecos tuvāk,Gandrīz kā tēvs līdzi just,Vīns bija stiprāks par prātu,Bet viņa prāts nedomāja zust.Tikai vienreiz viņš grib dzirdēt kā šauj,Smagos zābakos pacelties debesīs brīvs.Pielīst kādam gandrīz klāt un teikt:"Paldies. Esmu palicis dzīvs."
Noliecies pie zemes tik stīvs,Vienā rokā vijole, otrā - vīns.Viss, ko es vēlos ir bijis,Un tagad man vairs nav kur iet.
Nē, tā nav,Neviens nevar būt tik brīvs.Nē, tā nav."Tad klausies", viņš teica, "šo dziesmu es dziedāšu"Nē, tā nav,Neviens nevar būt tik brīvs.Nē, tā nav."Tad klausies", viņš teica, "šo dziesmu es dziedāšu Tev"