Brīvdienas nav manas laimīgās dienas
Un tā tu biji,Un tā tu uzklausījiBrīvdienas daudzas vai viena,Brīvdienas nav manas laimīgās dienasKaut gan, ko vainot pirmo,Dienas nedzīvo mūs, mēs dzīvojam dienas.
Es meklēju vārdus kalna malā,Lai teiktu tev mīļā, kad mēs būsim galāViss rādīsies īpašs, ne tā kā uz zemes,Un tomēr tie būsim mēs un vēl mēness.
Un tā tu biji,Un tā tu piemānījiVārdi, tie slēpjasEs it kā runāju īstos, bet pazaudējosKaut gan, ko vainot lietas,Vārdi nerunā mūs, mēs tos liekam pie vietas.
Es meklēju vārdus kalna malā,Lai teiktu tev mīļā, kad mēs būsim galāViss rādīsies īpašs, ne tā kā uz zemes,Un tomēr tie būsim mēs un vēl mēness.
Debesīs būs mūsu kino,Popkorna vietā – lietus,Kolu mēs dzersim mājās,Tagad vērosim saulesrietus.
Es meklēju vārdus kalna malā,Lai teiktu tev mīļā, kad mēs būsim galāViss rādīsies īpašs, ne tā kā uz zemes,Un tomēr tie būsim mēs un vēl mēness.