Ūdenī peldoša siena kaudze
Lopiem tik vēlīgu mani kā sīkumuŪdeņi aiznes gar krastmalas līkumu.Ai, kā sirds saimniekam līksmībā kratījāsKad manā augšanā ilgi viņš skatījās
Saņemot jūlija tveici un sausumuVezumi pazuda manī ar gausumu.Tagad vēl savu es atminos krāvējuPļavā uz paugura ilgi es stāvēju.
Tiem nu tik vēlīguMani kā sīkumuŪdeņi aiznes garKrastmalas līkumu.Gani, kas lopus šeVasarā ganīsietPieminiet mani ja vietu šo manīsiet.
Ozols vecs vēroja pieri tik krokainuVēderu manējo lielu un spokainu.Kūtīs reiz lopiņi saņems kā svētdienuZāļu un ziedlapu garšīgo ēdienu.
Ak tik vēlīgu ūdeņi nesMani kaut kur Kā sīkumuGani kas te rīt ganīsietPieminiet mani, mani pieminiet.