Starp citu
Man nebija vaļasMan nebijaEs pats sev pasaule šķituUn pieskāros pasaulei tikai tāpatStarp cituStarp cituStarp citu
Bet pasaule kļuva zvērīgaUn kad tā man iecirtās kaklāEs sajutu, cik tā vērtīgaUn cik mana acs ir aklaCik aklaCik akla
Un tagad milzīga sauleKā citam nevienam kvēloTik tiem, kuri neskatās atpakaļUn kuri nenožēlo
Kad mani garāmejošasĶetnas minaUn kad es, izplezdams rokas,KrituEs sapratu – pasaule neatriebjTikai par sevi tā atgādina
(Starp citu)Un tagad milzīga saule(Starp citu)Kā citam nevienam kvēlo(Starp citu)Tik tiem, kuri neskatās atpakaļ(Starp citu)Un kuri nenožēlo
Un tagad milzīga sauleKā citam nevienam kvēloTik tiem, kuri neskatās atpakaļUn kuri nenožēlo
Te nu stāv vaļā pastiepta rokaKo tā neprot, ko protProt latviski rakstīt, neprot ubagotTe nu stāv vaļā pastiepta rokaTā kā salā trīcTai viss ir iedots, nekas nav apsolītsx2