Sirds sadeg neparasti
Dienas kâ dienasTik elpas nepietiekUn kâ četras sienasTās nepieviļTās vienmēr kaut ko vairāk zinNenosauktas vārdāTās aiznes mani tālākUn izmētā pa krāsāmIt visur, it visurBet saule jānotur
Un ieklausies, ja līstKâ putni metas debesīsTiem vienmēr jābūt tuvāk lietumJāredz, kâ tas dzimst
Bet kad paliks tik miersMiglā pārvērtiesVarbūt vēlāk sāpēsVarbūt kāds ko prasīsKad paliks tik miersCenties sauli nenoskrietPārāk karstiSirds sadeg neparasti
Bet kad paliks tik miersMiglā pārvērtiesVarbūt vēlāk sāpēsVarbūt kāds ko prasīsKad paliks tik miersCenties sauli nenoskrietPārāk karstiSirds sadeg neparasti
Un kâ no jaunaAiz ziemas paslēpiesMans prāts kâ neprātīgs kliedzBet tā biji tuKas teica man “Bēdz!“Un visām ceļa zīmēmTas neko nenozīmēTās tālāk saucUn brīžiem pat liekasKa no elpasTavas leduspuķes uzziedēs
Un ieklausies, ja līstKâ putni metas debesīsTiem vienmēr jābūt tuvāk lietumJāredz, kâ tas dzimst
Bet kad paliks tik miersMiglā pārvērtiesVarbūt vēlāk sāpēsVarbūt kāds ko prasīsKad paliks tik miersCenties sauli nenoskrietPārāk karstiSirds sadeg neparasti
Bet kad paliks tik miersMiglā pārvērtiesVarbūt vēlāk sāpēsVarbūt kāds ko prasīsKad paliks tik miersCenties sauli nenoskrietPārāk karstiSirds sadeg neparasti
Un ieklausies, ja līstKâ putni metas debesīsTiem vienmēr jābūt tuvāk lietumJāredz, kâ tas dzimst
Bet kad paliks tik miersMiglā pārvērtiesVarbūt vēlāk sāpēsVarbūt kāds ko prasīsKad paliks tik miersCenties sauli nenoskrietPārāk karstiSirds sadeg neparasti
Bet kad paliks tik miersMiglā pārvērtiesVarbūt vēlāk sāpēsVarbūt kāds ko prasīsKad paliks tik miersCenties sauli nenoskrietPārāk karstiSirds sadeg neparasti