Es gribu
Es zināju pirms viss vēl sākās,Nav par tevi kaprīzākasSpilvens spiež un sega par šauru,Sapnis nekāds un miegs par cauru
Es gribu sajukt prātā no slavas un neprātīgi šķiestiesar nauduPavirši sveicināt draugus un sasniegt ekrāna mākslīgobauduEs gribu, es gribu, es gribu, es gribuEs gribu raudāt
Mans porcelāna eņģelīti,Cik harmoniski mūsu rītiBet tumšās, drūmās rudens naktīsBūs melliem velliem pilni kakti
Un tad lai dzeltenā prese pieķer mani aiz varena,Garena limuzīna rūtīmBlakus garkājainai būtnei ar uzpumpētām krūtīmEs gribu, es gribu, es gribu, es gribu
Es gribu smaidītBrīžos, kad cenšos sevi apmānītEs varu gaidītKādu, kas nāks mani savaldīt
Es sen vairs neeju uz dejāmEs baudu rodu vecā dzejāTur mani draugi – ceļa stabi,Vēl liepas satumst un ir labi
Es gribu sajukt prātā no slavas un neprātīgi šķiestiesar nauduPavirši sveicināt draugus un sasniegt ekrāna mākslīgobauduEs gribu, es gribu, es gribu, es gribu
Es gribu smaidītBrīžos, kad cenšos sevi apmānītEs varu gaidītKādu, kas nāks mani savaldīt
Vairs mūsu līgumi nav spēkāCik viegli tomēr krist ir lētā grēkāLiktenis uz vienas, uz kreisās kājas lēkā
Es gribu smaidītBrīžos, kad cenšos sevi apmānītEs varu gaidītKādu, kas nāks mani savaldīt
Es gribu raudātEs gribu raudāt