Cauri neoniem
Es klaiņoju pa pamestiem siržu kvartāliemUn apstājos pie savējiem sapņu skatlogiemNegribot es pārbīstos no vārdiem aizmirstiemPaslēpties zem dzelteniem samta pārklājiem
Es skatos un brīnos cauri neoniemCik dārgs var būt tāds prieksJa sirds to neaizliedz
Un sakiet man kâAiz stikla ir tāKa viss šķiet savādākTik pārlieku baltsKâ medus tik saldsUn sāp no it nekā
Tu esi kâ no mākoņiemAr zīdu apklātiemKaut kur zem zvaigžņu putekļiemStarp vārdiem aizmirstiemEs stāvu pretīm skatlogiemAr gaismu pielietiemTu esi tur starp neoniemAr laimi pielietiem
Es skatos un brīnosKâ lai samaksāCik dārgs var būt tāds prieksJa sirds to neaizliedz