Es Jums Ludzu
Es jums lūdzu, saimenieki,Jāņa nakti neguliet,Skauģīt’s kūra uguntiņuJūsu lauka galiņā.
Tiesa, tiesa, ne meliņivecu ļaužu valodiņaJāņa naktī meitas gājaRaganās, vilkacēs.
Jāņos govi neslauciet’iGanos agri nedzeniet’iSēd ragana krūmiņos’iAr sudraba slauktuvīt’
Es iemetu aso dadzisavā govju laidarāLai ragana atduras’iJāņu naktī staigājot
Šķību greizu tiltu taisuRaganām'i pāri skriet,Lai tā savu kaklu lauzaPirmajā i’ skrējienā.
Skrien, ragana, kur skriedama,Šitai mājai cauri skrien -Šitā māja dzelžiem kalta,Adatiņu jumti jumt.
Es nejātu kumeliņuJāņu naktī pieguļā,Jāņu nakte vīstu nakte,Novīst manis kumeliņš.
Krustu ceļu es pārgājuKrustu metu skauģenei,Lai laimīte pāri teka,Mana ceļa rādītāj'.