Šonakt neguļ tik daudzi
Gandrīz pieci no rīta, man nenāks miegsĀrā baltumā krīta lēni krīt sniegsTu aizejot teici, ka laiks tāds sliktsUn es zinu, man šonakt atkal neaizmigt.
Aiz loga,tur tumsā, laiks kā gliemezis lienPretī parkā trīs klaidoņi- suņi skrienVien mierina doma, ka izmisums irŠonakt neguļ tik daudzi, es neesmu viens.
Tik daudz zvaigžņu pie debesīm spīdBet es tās iemainītuPar to sapni, kas būtu tik īstsUn kas ļauj gulēt līz rītam, gulēt līdz rītam
Cik gan dažādi cilvēki un dažādas domasVienam galvā putni, citam kurpes un somasKāds skaita uzvaras, bet kāds tikai rētasEs skaitu naktis negulētas
Kā es gribētu aizmigt un gulēt līz rītamKamēr ārā krīt sniegs baltumā krītaUn mierina doma, ka tuvu jau rītsUn, ka neguļ tik daudzi kā pierādīts
Tik daudz zvaigžņu pie debesīm spīd,Bet es tās iemainītuPar to sapni, kas būtu tik īstsun kas ļauj gulēt līz rītam
Tik daudz zvaigžņu pie debesīm spīd,Bet es vēl, meklēju īstoMēness spožais, kas likās tik drošspēkšņi krīt un izrādās plīstošs
Un tad saule pāri pilsētai austJauna diena baltos sniega pulksteņos plaukst.