Uz mola
Uz mola starp kaijām, enkuriem un amēbām,Es stāvu ar viļņiem un cerībām nepiepildītām.Atdošu visu, kas krūtīs, neprasot pretī nekā.Tikai ceļavējš ja pūtīs,Kaijas ņemiet mani līdzi, ja..??
Debesis pret zemi Tā vēl nav bijis, tēt!Saule beidza spīdēt, mēness apmirdzēt.Zvaigznes pāri malāmIzlieto vairs nesasmelt...jā,Lai no jauna viss sāktosMums būs jāsāk no nekā
Turies man ciešāk,Mums mēness gaisma būs tilts.Bet tur - tur tikai pa vienam laiž iekšā.Un kad aiz mākoņiem, mums nebūs ne auksts, ne silts,No sākuma līdz beigām visiem viens tilts
Laika aizvien mazāk,Joprojām esmu gatavs atdotLai redzētu to, kas aiz svītras, kaut vēlāk nāktos nožēlot..Un tas, ko es baidos pat vissliktākajos sapņos slēpt,Tagad stāv manā priekšā, un aicina man piederēt
Turies man ciešāk,Mums mēness gaisma būs tilts.Bet tur - tur tikai pa vienam laiž iekšā.Un kad aiz mākoņiem, mums nebūs ne auksts, ne silts,No sākuma līdz beigām visiem viens tilts
Mēs atnācām un kāds aizietTad mēs aiziesim un nāks citsUn tā tam, tā tam būs grieztiesKamēr pasaule sev vēl ticTuries man ciešāk,Mums mēness gaisma būs tilts.Bet tur - tur tikai pa vienam laiž iekšā.Un kad aiz mākoņiem, mums nebūs ne auksts, ne silts,No sākuma līdz beigām visiem viens tilts
Nekā nevar redzētTikai pie apvārkšņa mēsSaule beidza spīdēt, mēness - apmirdzētRokas mazliet par īsu, es nevaru Tev palīdzētLai no jauna viss sāktos -