Plaukstas lieluma pavasaris
Diena sākas, kāpju uz svariem –Manis pietiks vēl diviem pavasariemPiere rievās, kaujas pozaMīļotā, noņem tās brilles rozā
Un kad modīsies no rītaKā pēc darba padarīta,Ķers pie kabatas – ne miņasVisas pazaudētas – atslēdziņas
Dzīve kā interviju svari,“Un kā tev iet un ko tu dari?”Es raustu plecus, saku: “gaiduPlaukstas lieluma pavasari”
Mēles karstas, vārdi kad trinasTā mēs dzīvojam, tā mēs svinamKā pēc kaujas, rudzu lauks uz kraujasViens otru mēs, kur smēlām saujās
Un kad modīsies no rītaKā pēc darba padarīta,Ķers pie kabatas – ne miņasVisas pazaudētas – zelta atslēdziņas
Likās nekad, bet ir jau klātUn tūlīt iemācīsies staigāt,Un ko ar mums, ar mums darīsPlaukstas lieluma pavasaris
Dzīve kā interviju svari,“Un kā tev iet un ko tu dari?”Es raustu plecus, saku:“gaidu Plaukstas lieluma pavasari”