Kafijas Krūze
Bet es neparko tos neatdotuTos vienkāršos rītus mūsējosBet es neparko to nepārdotuTo kafijas krūzi tavējo
Tā jau ilgi stāv te plauktāTā jau ilgi atpūšasTā jau ilgi gaida tādus brīžus,Vienkāršus un nesteidzīgus,pierastus un nesavtīgus..
Bet nu vairs nekoMums jāpārdzīvoTos vientuļos mirkļus, pelēkosEs visu atdotu lai tik redzētuTo kafijas krūzi pielietu
Tā jau ilgi stāv te plauktāTā jau ilgi atpūšas,Tā jau ilgi gaida tādus brīžusVienkāršus un nesteidzīgus,ierastus un nesavtīgus.
Tā jau ilgi stāv te plauktā,Tā jau ilgi atpūšasTā jau ilgi gaida tādus brīžusVienkāršus un nesteidzīgus,pierastus un nesavtīgus.
Tā jau ilgi stāv te plauktāTā jau ilgi atpūšasTā jau ilgi gaida tādus brīžusVienkāršos un nesteidzīgus.. pierastus un nesavtīgus